VAIDAVĀ AIZVADĪTS SEMINĀRS “KRŪMCIDONIJU AUGĻKULTŪRA – NO LAUKA LĪDZ PĀRSTRĀDEI”

9. aprīlis, 2018 pl. 11:11

Sestdien, 7. aprīlī, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā jau trešo reizi pēc kārtas norisinājās Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā (KAABL) rīkotais seminārs “Krūmcidoniju augļkultūra – no lauka līdz pārstrādei”. Uz semināru no visas Latvijas bija ieradušies gandrīz 200 nozares profesionāļi, kā arī tie, kas par savas saimniecības izveidi vēl tikai domā. Semināra mērķis bija raisīt diskusijas par krūmcidoniju augļkultūras attīstību Latvijā, kā arī veicināt sadarbību starp nozares pārstāvjiem. KAABL valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgenbergs semināru vērtē kā izdevušos: “Ir tāds teiciens – trīs lietas labas lietas. To var attiecināt arī uz šī gada semināru, kas ir jau trešais mūsu organizētais. Lai gan šogad apmeklētāju skaits ir nedaudz zemāks kā aizvadītajā gadā, cilvēku interese par krūmcidoniju augļkultūru aug.

Šogad bija ieradušies vairāki cilvēki, kuriem saimnieciskās darbības uzsākšana ir vēl tikai priekšā. Ir patīkami dalīties savās zināšanās ar topošajiem saimniekiem un iedvesmot viņus darboties un strādāt tieši šajā lauksaimniecības nozarē.” Semināru atklāja Nauris Jurgenbergs, kurš stāstīja par biedrības paveiktajiem darbiem, par krūmcidoniju augļkultūras audzēšanas riskiem un to novēršanu, kā arī dalījās savās pārdomās par nākotnes perspektīvām nozarē. Ar saviem jaunākajiem atklājumiem projekta “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” ietvaros dalījās arī Dobeles dārzkopības institūta zinātnieces – Edīte Kaufmane un Dalija Segliņa.

Tika runāts par krūmcidoniju audzēšanas īpatnībām, vietas izvēli, zemes sagatavošanu, nezāļu apkarošanu un citiem krūmcidoniju audzētājiem svarīgiem tematiem. Dalija Segliņa dalījās arī ar jaunākajiem secinājumiem par krūmcidoniju augļu pārstrādei būtiskiem faktoriem – kā noteikt augļa gatavības pakāpi un kā sagatvot augļus pārstrādei. Viņa arī atklāja, ka šobrīd notiek darbs pie divu jaunu krūmcidoniju produktu izveides – zema cukura satura sukādēm un gaļas ēdienu kvalitāti uzlabojošas marinādes. Savukārt SIA “Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra” pārstāve Inta Jakobija stāstīja par krūmcidonijām sastopamajām slimībām, kaitēkļiem un to apkarošanu.

Ar savu pieredzi semināra laikā dalījās arī vairāki jaunie krūmcidoniju audzētāji – SIA “Rāmkalni Nordeco” īpašnieks Viktors Grūtups un Artis Ķūsis, bioloģiskās saimniecības īpašnieks no Rucavas. Sev noderīgu informāciju semināra laikā varēja iegūt ne tikai krūmcidoniju, bet arī upeņu audzētāji. Ar savām zināšanām par upeņu audzēšanas niansēm – stādu kopšanu, kaitēkļu un nezāļu apkarošanu, ražas veicināšanu, novākšanu un pārstrādi – dalījās SIA “Krogzeme” attīstības vadītājs Andris Krogzems. Savukārt Z/S “Granti” īpašnieks un Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis dalījās ar savām zināšanām par smiltsērkšķu kultūras audzēšanu, pārstrādi un produkta realizēšanu tirgū.

Pārskatu sagatavoja Zane Gaiķēna